Contemporary Histories of Photography
"The longer I've been doing this job, the more it seems to me that we have to think about what history is before we jump into doing the subject.”
historian Timothy Snyder, 2022
The two-part Contemporary Histories of Photography exhibition serve as an open comment on the way to the publication ‘A Visual History of Latvian Photography’, to be released by ISSP in the autumn of 2024. In the 21st century, Latvian photography researchers have a dual mission: to construct and deconstruct at the same time, filling in significant blank spots while critically evaluating established narratives. Engaging in the process of writing local photography history prompts a series of questions: Does a photography "canon" exist, and do we need one? How do we navigate decisions around inclusion and exclusion? Who holds authority in shaping and validating knowledge? What are the other possible versions of history? The act of writing history, including art history, is never neutral, but is entwined within social and political contexts, shaped by both power dynamics and personal choices.
Kristīne Krauze-Slucka
Enthusiasm in Times of Extreme Scarcity*. Ina Stūre.
The turn of the 1980s and 1990s marked a period of optimism, accompanied by new international opportunities for photographers. At the same time, living conditions were modest and photographic materials often scarce – to achieve the vibrant tones in her images, Ina Stūre used everything at her disposal, including crayons and cosmetic hair dyes. The artist and Kristīne Krauze-Slucka share an experimental approach and a focus on the materiality of the image – Stūre often painted and drew on her photographs, using collage, graphic techniques, unusual filters, emulsions and double exposures. These staged, imaginative and personally symbolic works were at odds with the prevailing documentary paradigm of the 1990s. Today, however, they serve as an important example of the "female gaze", challenging the predominantly masculine Soviet and post-Soviet photography scene. Stūre's portraits of her friends, cousins and daughter, as well as the portraits of Ina taken by her husband Jānis, embody photography as an intimate collaborative process. At the same time, the images prompt reflections on the role of women in society and the performative aspects of identity.
Krauze-Slucka juxtaposes Ina Stūre's artistic representations of women, abstracted from their surrounding reality, with her private family photographs, which vividly document everyday life in all its splendor and complexity: raising children, dreaming about renovating their country house, and endless housework. Then as now, perseverance is required to carve out a creative space of one's own. The name of Ina Stūre is little known in Latvia today, and her works have remained untouched for many years in the attic of her country house in Vecmokas. Due to a lack of resources and systematic research, there are countless personal photo archives in Latvia in this situation, and memories of them are at risk of disappearing along with those who remember them. By shedding light on Stūre's archive, Krauze-Slucka demonstrates that preserving history is a work of care and outlines the potential for further exploration.
Special thanks to Ina Stūre's daughter, Gerda Schmidt, for her help and access to the family photo archive, as well as to Iveta Šimkus, Iveta Liepiņa, Daira Lāce, and Marta Jurjāne for sharing their memories.
*The title is borrowed from the headline of the newspaper Cīņa in July 6, 1990. From the last page of the newspaper, Ina Stūre cut out the section about the I World Latvian Photographers Exhibition Song, where she received awards for her works "Small Town," "Sun," and "Unsent Letter."
Ina Stūre (1958-2006) lived in Vecmokas, Tukums district. She first gained a qualification from Riga Building College (1978), later studying photography under the guidance of Gunārs Binde at the Riga Photo Club (1985-1986). From 1996 to 2002, she continued her studies at the Latvian Christian Academy in the Department of Sacred Arts. In 1989, Stūre became a member of the Latvian Union of Photographic Artists and actively participated in exhibitions both locally and internationally, such as "Woman photographs Woman" (Riga, 1992), "Baltic Horizons" (Helsinki, 1992), "Stepping Out of Line" (various locations, USA, 1992-1993), "Photography from Latvia" (Vienna, 1997), "Contemporary Latvian Photography" (Bratislava, Vilnius, 1998), among others. Her works are held in collections in Latvia and the USA.
Curator: Liāna Ivete Žilde
*The title is borrowed from the headline of the newspaper Cīņa in July 6, 1990. From the last page of the newspaper, Ina Stūre cut out the section about the I World Latvian Photographers Exhibition Song, where she received awards for her works "Small Town," "Sun," and "Unsent Letter."
Mūsdienu fotogrāfijas vēstures
"Jo ilgāk es šo darbu daru, jo vairāk man šķiet, ka mums ir jādomā par to, kas ir vēsture, pirms steidzam ar to nodarboties.”
vēsturnieks Timotijs Snaiders, 2022
Divu izstāžu cikls “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures” veidots kā atvērts komentārs ceļā uz izdevumu “Latvijas fotogrāfijas vēsture attēlos”, ko ISSP plāno izdot 2024. gada rudenī. Latvijas fotogrāfijas pētnieku 21. gadsimta uzdevums ir vienlaikus konstruēt un dekonstruēt – aizpildīt plašus “baltos plankumus” un kritiski pārskatīt līdzšinējos naratīvus. Dalība vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesos izraisa dažādus jautājumus: Vai eksistē fotogrāfijas “kanons” un vai tāds ir nepieciešams? Kā tiek pieņemtas izvēles par iekļaušanu un neiekļaušanu? Kurš veido un leģitimizē zināšanas? Kādas ir citas iespējamās vēstures versijas? Vēstures, tai skaitā, mākslas vēstures, rakstīšana nekad nav neitrāla, bet ir ievīta sociālā un politiskā kontekstā, iekļaujot zināmas varas attiecības un krietnu daļu personisku izvēļu.
Kristīne Krauze-Slucka.
Entuziasms asa deficīta apstākļos*. Ina Stūre.
1980. un 1990. gadu mija bija optimisma pilns laiks, un arī fotogrāfiem pavērās jaunas, starptautiskas iespējas. Vienlaikus, dzīves apstākļi bija pieticīgi, un bieži trūka fotomateriālu – lai attēli iegūtu spilgtos toņus, Ina Stūre izmantojusi visu, kas mājās bijis pie rokas, tai skaitā krītiņus un kosmētiskās matu krāsas. Mākslinieci ar Kristīni Krauzi-Slucku vieno savam laikam eksperimentāla pieeja un fokuss uz attēla materialitāti – Stūre fotogrāfijas apgleznojusi un apzīmējusi, izmantojusi kolāžu, grafikas tehnikas, dažādus filtrus, emulsijas un dubultās ekspozīcijas, apvienojot fotogrāfiju ar citiem mākslas medijiem. Inscenētie, iztēlē un personiskā simbolismā balstītie darbi savulaik nonāca pretrunā ar 1990. gados dominējošo dokumentalitātes paradigmu. Tomēr mūsdienās tie ir būtisks “sievietes skatiena” piemērs, kas atsvaidzina hegemoniski maskulīno padomju un pēc-padomju fotogrāfijas vidi. Stūres draudzeņu, māsīcu un meitas portreti, kā arī vīra Jāņa fotografētie Inas portreti, iemieso fotogrāfēšanu kā intīmu sadarbības procesu. Vienlaikus, attēli uzdod jautājumus par sieviešu lomu sabiedrībā un identitātes performatīvajiem aspektiem.
Krauze-Slucka izceļ mijiedarbi starp Stūres autordarbiem, kuros sievietes tēls tiek abstrahēts no fona realitātes, un privātajām sadzīves fotogrāfijām, kurās ikdiena – bērnu audzināšana, sapņi par lauku mājas atjaunošanu, nebeidzamie saimnieciskie darbi – dokumentēta visā tās krāšņumā un sarežģītībā. Lai izcīnītu savu radošo telpu, nepieciešama neatlaidība – kā toreiz, tā tagad. Inas Stūres vārds mūsdienu Latvijā ir maz pazīstams, un līdz šim viņas atstātie darbi ilgus gadus atradās neskarti lauku mājas bēniņos Vecmokās. Resursu un sistematizētas pētniecības trūkuma dēļ šādā situācijā ir neskaitāmi personiskie fotoarhīvi Latvijā, un atmiņas par tiem draud izplēnēt kopā ar zinātājiem. Izgaismojot Stūres arhīvu, Krauze-Slucka parāda, ka vēstures saglabāšana ir rūpju darbs, un iezīmē potenciālu tālākiem meklējumiem.
Pateicībā Inas Stūres meitai Gerdai Schmidt par atsaucību un pieeju ģimenes foto arhīvam, Ivetai Šimkus, Ivetai Liepiņai, Dairai Lācei un Martai Jurjānei par atmiņu stāstiem.
Ina Stūre (1958-2006) dzīvoja Vecmokās, Tukuma novadā. Studējusi Rīgas Celtniecības koledžā (1978), vēlāk apguva fotogrāfiju Gunāra Bindes vadībā Rīgas fotoklubā (1985-1986). No 1996. līdz 2002. gadam turpināja studijas Latvijas Kristīgās akadēmijās sakrālās mākslas nodaļā. 1989. gadā Stūre kļuva par Latvijas Fotomākslinieku savienības biedri un no tā laika aktīvi piedalījās izstādēs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, piem., “Sieviete fotografē sievieti” (Rīga, 1992), “Baltija” (Helsinki, 1992), “Stepping Out of Line” (dažādas vietas, ASV, 1992-1993), “Fotogrāfija no Latvijas” (Vīne, 1997), “Latvijas mūsdienu fotogrāfija” (Bratislava, Viļņa, 1998) u.c. Viņas darbi atrodas kolekcijās Latvijā un ASV.
Kuratore: Liāna Ivete-Žilde
*Nosaukums aizgūts no 1990. gada 6. jūlija laikraksta “Cīņa” virsraksta. No pēdējās laikraksta lapaspuses Ina Stūre izgriezusi rubrikas daļu par I Vispasaules latviešu fotogrāfu izstādi “Dziesma”, kurā viņa saņēmusi godalgas par darbiem “Mazpilsēta”, “Saule” un “Nenosūtītā vēstule”.
